Priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno 2019. Gadu!

Sveicu dzimteni - Latviju simtgadē!

Kā noformēt izdevumus par alkohola iegādi dāvanām?

_______________________________________________________________________________________________________

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai (likuma par UIN 6.panta 1.daļas 5.punkts).

Tātad dzērienus, kas pasniegti sadarbības partneriem tikšanās laikā, var uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem. Likumā par UIN nav noteikti ierobežojumi alkoholam kā tādam, bet ir jāievēro vispārējo standartu līmenis valstī.

Savukārt par dāvanām jāņem vērā Valsts ieņēmumu dienesta interpretācija, atbilstoši kurai dāvanas var attiecināt uz reprezentācijas izdevumiem, ja tās (nevis iesaiņojamais materiāls) satur uzņēmuma logo. Likumā par UINparedzēti reprezentējoši priekšmeti. Alkohols pēc būtības ir dzēriens, līdz ar to pat tad, ja logo būs uz pudeles, reprezentējošais priekšmets būs pudele, nevis tās saturs.

Dāvanas ir pieskaitāmas ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem un apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), piemērojot koeficientu 1,5.

Ja sadarbības partneriem tiek nosūtītas dāvanas ar alkoholu un saldumiem, tās varētu pielīdzināt maltītes rīkošanai sadarbības partnera telpās.

Reprezentācijas izdevumiem jābūt atbilstoši noformētiem ar attaisnojuma dokumentiem (rīkojums, norakstīšanas akts), kuros ir pamatots šo izmaksu ar reprezentāciju saistītais mērķis. Ja nav iespējams noformēt atbilstošus dokumentus, šādus reprezentācijas izdevumus uzskata par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem un UIN deklarācijā piemēro koeficientu 1,5.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) reprezentācijas izdevumiem sadala:

• 40% – priekšnodoklī atskaitāmā nodokļa daļa;
• 60% – priekšnodoklī neatskaitāmā daļa.

PVN pilnībā neatskaita ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām. UIN deklarācijā apliekamo ienākumu palielina par neatskaitāmo PVN.

Avots: http://ifinanses.lv/raksti/gramatvediba/izdevumi/ka-noformet-izdevumus-par-alkohola-iegadi-davanam/12780

Advents ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Advents ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem - ved mūs pretim kādam baltam klusumam, aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts, kas mums atkal no jauna jāatrod.  

Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem mēs dēvējam par Adventa svētdienām un katrai no tām par godu Adventa vainagā aizdedzam vienu svecīti. 

Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot nedēļā trīs dienu gavēni no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), tika saukts arī par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. 13. gadsimtā noteikts četru nedēļu cikls. Ar 1. Adventu sākas arī jaunais Baznīcas gads. 

Advents tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām.

Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet  ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība. 

Video_adventes_laiks

Gramatiski pareizāk lietot vārdu «advents», nevis «advente», taču arī vārda sieviešu dzimtes formas lietojums «neesot nepareizs». Savukārt Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā skaidrots, ka lietvārdi «advente» un «advents» nozīmē kristīgās baznīcas gada sākumu, laiku no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim.

Adventa laikā vienmēr ir 4 svētdienas, kā arī 4 pilnas nedēļas. Kristīgajā pasaulē katrai Adventes svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam:

1.svētdiena: Adventa vainagā tiek iedegta pirmā svece, sākas “atmošanās” un tuvošanās gaismai;

2.svētdiena: Svētie Raksti aicina uz samierināšanos, izlīgšanu un atvērtību;

3.svētdiena: šajā laikā cilvēki tiek aicināti dzīvot garā un pacietībā;

4.svētdiena: grēku nožēlas laiks.

Gaidīšana Debesu liedagi sniegos, 

Pārslas uz zemi krīt. 

Ziemassvētki ir ceļā Pasauli sasildīt. 

Ziemassvētki ir ceļā Mieru dvēselēs aust, 

Tiek ar adventes laiku Katrai sirdij tas pausts. 

Katram svētības mirklis Adventes laikā dots.

Vēlu - lai izdodas adventes laikā sakārtot domas, - lai mājā un ģimenē ienāk miers un saticība, - lai labie darbi paši iet no rokas un - lai sargeņģels vienmēr Tev blakus!         ~Viva 2016-11-27~

Uz kurieni virzās Latvijas ekonomika?

LATVIJAS EKONOMIKA
Soļot uz priekšu ir jāizvērtē, ko mēs esam paveikuši pagātnē! 

Facebook lapā “Liepāja 2017-2021”, kas izveidota, lai informētu iedzīvotājus un uzklausītu viedokļus 2017. gada vēlēšanām, tika publicēts bažīgs saraksts par Kurzemē iznīcinātām iestādēm un  uzņēmumiem. Bilde ir ārkārtīgi satraucoša un nesaprotama. Latvijas uzņēmumi lēnām grimst dziļā purvā. Neprasme attīstīties, nespēja izturēt vai nevēlēšanās strādāt? Kam šis iznīcināšanas proces ir izdevīgs?

Liepāja:
Liepājas APAVU FABRIKA
Liepājas Maiznieks
Liepājas Ādas fabrika
Liepājas sērkociņu fabrika
Liepājas Eļļas fabrika
Linoleja fabrika
Mašīnbūves rūpnīca
Piena kombināts
Gaļas kombināts
Cukurfabrika
Alus darītava
Ķieģeļu rūpnīca
Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca
Liepājas Metalurgs

Aizpute:
Sausā vājpiena kombināts
PMK- meliorācijas uzņēmums
Slimnīca

Saldus:
Piena kombināts – nolikvidēts (kopā ar “Kurzemes pienu” Liepājā).
Mēbeļu kombināts – “Vulkāns” filiāle
Gaļas kombināts – šobrīd nīkuļo
Nīgrandes kaļķu ceplis – ar izcilu kaļķi, kas bija slavens jau no Latvijas laikiem.

Brocēni:
Brocēnu cementa šīfera kombināts (reiz strādāja 1400 cilvēku, tagad ap 300).
Šīfera kombināta vietā izveidoja BALEXMETAL.
BBO (Brocēnu būvorganizācija) likvidēts – kādreiz nodrošināja cementa un šīfera kombinātam remontus.
Kādreizējo apdrošināšanas sabiedrību “LATVIA” izlaupīja “BALATA” un par “sviestmaizi” noprivatizēja.

Skrunda:
PMK
Lauku teritorijā likvidēts pasts
Medpunkts

Kuldīga:
Kokapstrādes kombināts “Vulkāns”, tur ražoja sērkociņus, mēbeles, kokmateriālus.
Dzelzbetona konstrukciju rūpnīca “Kuldīga”
Kultūras nams, kas atrodas pilsētas teritorijā, Priedainē (Planīcas iela 71). Pēdējais kultūras nama direktors bija Edgars Goldmanis – Raimonda Paula bērnības draugs un studiju biedrs.
“Keramika”
Trikotāžas kombināta “Māra” filiāle
Betona cauruļu ražotne (kas bija vienīgā Latvijā, kur ražoja visai Latvijai ceļu caurtekas).
Kulinārijas/konditorijas cehs “Vāverīte”
“Metālcehs”
Tāpat bija arī iespaidīgs MRS ( mežrūpniecības saimniecība), kas privatizācijas rezultātā vēl kādu brīdi eksistēja kā SIA “Ozolkalni” un tad 2002. gadā – viss…
Dzelzsbetonu rūpnīca
Pienotava
Sadzīves pakalpojumu kombināts – no kura tagad palicis tikai metālcehs, kas praktiski nedarbojas.
LLT – Latvijas Lauku tehnikas filiāle
ATU – auto transporta uzņēmums, pagaidām eksistē stipri samazinātā variantā.
Sabiedriskā pirts
Gaļas apstrādes cehs “Bams”
Kuldīgas patērētāju biedrība
BUB – brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība – šobrīd SIA , kas knapi velk dzīvību.

Ventspils:
Ventspils koks
Ventilatoru rūpnīca
SRAU. Tautā saukts- Bundziņcehs. Tur ražoja zivju konservu bundžas visai PSRS.
Dzelzbetona rūpnīca
Maizes kombināts
Piena kombināts
Gaļas kombināts
Sadzīves pakalpojumu kombināts
Ražošanas uzņēmuma “Daiļrade” vietējā ražotne, kur strādāja audējas.

Talsi:
Rūpkombināts
Sadzīves pakalpojumu kombināts
Slimnīca
Karotīšu cehs
Šūšanas cehs
Maizes ceptuve
Ģibuļos : konservu cehs , ķieģeļu ceplis
Spārē: dārzniecība, mehāniskās darbnīcas, skola, ēdnīca, ferma.

Sabile:
Sabiles Auģļu, dārzeņu kombināts
Sabiles Somdaris
Sabiles slimnīca

Tukums:
Fermentu rūpnīca
Šūšanas firma “Latvija”
Šūšanas firma “Lenta”
Maizes kombināts
Gaļas kombināts
Tukuma dārzniecība
Tukuma keramika
Patērētāju biedrība
Auto transporta uzņēmums
Valguma mežniecība

Avots: http://ritakafija.lv/2016/11/iznicinatie-latvijas-uznemumi-kurzeme/

Kas tad ir “šie divi” kandidāti uz “ASV-2016” prezidentūras krēslu.

ASV prezidenta vēlēšanas – 2016.

Kas tad ir “šie divi” kandidāti uz “ASV-2016” prezidentūras krēslu.

ASV prezidenta vēlēšanu sistēma ir vienkārša, ik katrus četrus gadus, t.i. novembra pirmajā otrdienā, ir jāizvēlas viens no diviem pretendentiem. Šogad ASV vēlēšanas notiks 8.novembrī, tātad rīt! Lai tiktu pie iespējas būt vienam no diviem, ir ievērojams maratons jānoiet pirms vēlēšanām. 2016.gadā ASV prezidentu kandidāti ir jau izvēlēti. Tie ir: Hilarija Klintone un Donalds Tramps.

Kā jau ikvienam, kas studē ekonomiku, arī man ir aktīva interese par ASV lielvalsts vēlēšanām. Nevienam nav noslēpums, ka notikumi, kas notiek ASV, tie skars visu Eiropas ekonomiku, tai skaitā Baltiju un Latviju. Ir daudz un dažādi viedokļi no starptautiskiem ekspertiem, no starptautisko sakaru lektoriem un tiem pa vidu veidojas mans personiskais viedoklis. Tā nu es nolēmu izpētīt, kas tad ir šie divi kandidāti uz ASV-2016 prezidentūras krēslu.

Hilarija Klintone /Hillary Rodham Clinton/

Hilarija Daiena Rodema Klintone ir bijusī ASV valsts sekretāre Baraka Obamas pirmā prezidentūras termiņa laikā. Dzimusi 1947.gada 26.oktobrī. Pēc horoskopa – skorpions. No 2001.līdz 2009.gadam viņa bija senatore, kas pārstāvēja Ņujorkas statu. Dzīvesbiedrs: Bils Klintons, bērni: Čelsija Klintone /avots: wikipedia.org/wiki/Hilarija_Klintone/

Donalds Tramps /Donald Trump/

Pazīstams ASV uzņēmējs, televīzijas personība, rakstnieks un politiķis. “The Trump Organization” priekšsēdētājs un prezidents, “Trump Entertainment Resorts” dibinātājs, kas nodarbojas ar viesnīcu un kazino biznesu visā pasaulē. Dzimis 1946.gada 14.jūnijā. Pēc horoskopa – dvīnis. /avots: wikipedia.org/wiki/Donalds_Tramps/

1.     Ziniet: man tas nemaz nepatīk! Ziņu mēdijos ir informācija, ka abiem ASV kandidāti kā savu favorītu Eiropā nosauc Merkeli! Pēc pēdējiem notikumiem ar bēgļiem un bēgļu daudzumu, kuri tika ielaisti Eiropā.. Piedodiet, bet Merkeles politiku es neatbastu un abu ASV kandidātu simpātijas Eiropā šķiet lišķīgas. Jo D.Tramps ir pret bēgļu uzņemšanu ASV, savukārt H.Klintone izsaka viedokli, ka atbalsta bēgļu uzņemšanu ASV.

2.     Par kandidātu personībām. Tramps Hilariju vēlas ielikt cietumā, bet par ko? Par meliem, par to, ka Hilarija Klintone daudz melojot. Tramps ir naidīgi noskaņots pret sievietēm un kandidātēm sievietēm. Man šķiet, ka Tramps vienkārši nevēlas zaudēt sievietei un tādēļ priekšvēlēšanās ir tik ass pret sievieti – kandidāti. Kurš gan veidojot lielu biznesu nav izmantojis melošanu un manipulāciju. Nevar uzcelt tik milzīgu biznesa impēriju, kāda pieder Trampam, ja vien nepielieto melošanu un manipulāciju! Un Ja jau Tramps ir pret bēgļu uzņemšanu, bet tomēr izsaka mēdijos simpātijas pret Merkeli, tad es teikšu, ka pats Tramps ir liels melis!

3.     Par politiskiem apsvērumiem. Tramps atbalsta sadarbību ar Krieviju, bet Hilarija –nē. Ko labāk izvēlēties? Vai esiet dzirdējuši teicienu, ka: ‘draugus vajag turēt sev blakus, bet ienaidniekus vēl tuvāk!’ Uzskatu, ka Tramps nav ieinteresēts izdabāt Krievijai, tomēr, lai kaut kādā mērā pasaules valstis pasargātu no Krievijas lielvalsts iebrukumiem un cita veida rīcības, tad ir jāmeklē un jāatrod sadarbības ceļš, nevis pilnībā jānovēršas no šīs vispasaules problēmas, ko sauc par Krieviju!

4.     Zodiaka zīmes, ko tās mums vēstī? Tramps ir dvīnis, tātad enerģijas pilns, tendēts uz radīšanu un kompromisu meklēšanu. Nelokāms savos lēmumos, jo lēmumi balstīti uz zināšanām un pieredzi. Atzīst kļūdas, ja tādas ir un tās izlabo. Klintone ir skorpions. Viņas dzēlien ir ļoti sāpīgs un pat nāvējošs. Šīs zodiaka zīmes īpašnieks ļoti enerģisks, spēj vienlaicīgi uzņemties vairākus pienākumus, bet tā ir arī viena no lielākām problēmām, jo tikai daļa no uzsāktiem darbiem ir paveikti ar vislielāko rūpību. Daudzi darbi ir vispusēji, gan informācijas ziņā, gan darīšanā. Vēlas draudzēties ar visiem, bet izteikti rūpējas par saviem labumiem.

5.     Īss izvērtēšanas rezultāts. Šoreiz nav ideālā kandidāta. Tomēr kādam par labu izvēle jāizdara. H.Klintones pirmsvēlēšanas rezultāti liecina, ka viņa ir apmēram par 12% priekšā Trampam. Tomēr Klintone vairāk rūpēsies par ASV labumiem un par pārējo pasauli mazāk un Krievijas lielvalsts būs nākotnē ļoti agresīva. Mans saprāts liek meklēt lielāko labumu un izdevīgumu Eiropai un tai skaitā Latvijai. Tātad vairāki plusi ir Trampa personībai. Nākotne rādīs, kā tad būs. Varu noteikti Jums teikt, ka ASV prezidenta lēmumi ļoti ietekmēs visu pasaules ekonomiku!

LLU ekonomikas fakultātes studente

Vivita Vīksniņa 

/2016-11-07/

Patērētāju Tirgus uzvedība

              Patērētāji ir pretrunu plosīti cilvēki, kurus tiranizē pieaugošās vajadzības un ierobežotās iespējas tās apmierināt. Vajadzības ir kā pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu saraksts - pirmajiem ir lielākas cerības tikt ievēlētiem, tomēr nekad nevar zināt, kuri kļūs par deputātiem. Dažas vajadzības tiek apmierinātas, dažas gaida savu kārtu, citas kļūst neaktuālas, bet citas tiek noliktas vēlmju tālākajā plauktiņā.

         Piemēram. Ledusskapja, veļasmašīnas vai mobilā telefona bojājumi momentā var kļūt par vajadzību prioritāti un pārējos hipotētiskos izdevumus atvirzīt otrajā plānā. Kurš gan grib dzert “Martini” bez ledus, staigāt sagumzīts, netīrīgs un sazināties ar Latvijas Pasta palīdzību?

Vērtīgāka ir tā prece, kura apmierina manas aktualizētās vajadzības. Ja esmu izsalcis, pārtikas precēm manās acīs ir krietni lielāka vērtība nekā "nulles" tarifa mobilā telefona pieslēgumam.

         Ja uzņēmums ir atkarīgs no patērētāju vēlmēm un tam nav monopola stāvokļa tirgū, tad pieprasījuma veidošanos ir jāstimulē un jāietekmē. Uzņēmuma rīcībā ir plašs pieprasījuma veidošanas ieroču arsenāls:

•   zīmola atpazīstamības veidošana un vērtības celšana;

•   produkta kvalitātes paaugstināšana;

•   produkta pašizmaksas un cenas samazināšana;

•   produkta virzīšanas metode;

•   jaunu sadales kanālu apgūšana;

•   iepakojuma un servisa pilnveide, utt.

         Neapmierināts klients ir pārdevēja bagātība! Tā ir iespēja saņemt objektīvu vai subjektīvu informāciju par produkta trūkumiem. Mērķtiecīgs darbs ar neapmierinātu klientu, var pārvērst defektu efektā, un viņš kļūs par lojālu patērētāju!

         Dialogs ar patērētāju ir īpaši svarīgs. Kāpēc?

•   Patērētājam pašam ir grūti noteikt vajadzību apmierināšanas - pieprasījuma prioritātes.

•   Patērētāji bieži vien pieņem neracionālus, emocionālus pirkuma lēmumus.

•   Patērētāji nemitīgi atrodas mārketinga pasākumu spiediena ietekmē.

•   Patērētāju pieprasīju ietekmē iepirkšanās un patēriņa tradīcijas.

•   Patērētāji nesaka taisnību, slēpj savas domas un emocijas.

      Ja mēs, patērētāji, spētu stāvēt pāri iekārei, vājībām, masu psihozei, uzspiestām vērtībām vai pseidomodei, kā gan tad mainītos pieprasījums! Cik daudz “štruntu” nonāktu nelikvīdos noliktavas krājumos, cik daudz resursu atbrīvotos patiesi nozīmīgu produktu iegādei!

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina

Nevajadzētu meklēt laimi kaut kur aiz horizonta

Šobrīd daudzas valstis ir vēl lielākos parādos un bagātie vēl bagātāki. Nauda ir tas mērs, ar kuru izteic ekonomisko jēdzienu lielāko daļu. Ekonomisti to lieto tāpat, kā tirgotāji kilogramus un arhitekti metrus, reti iedziļinās jautājumos par darbības principiem, un kāpēc atšķirībā no metriem un kilogramiem nauda nav konstants mērs, bet mainās gandrīz katru dienu.

Mans mērķis nav pierādīt, ka kādam nav taisnība. Mērķis ir noskaidrot notiekošo  un atklāt mūsu rīcībā esošās izvēles iespējas, par kurām īsti nav informēti pat eksperti, nemaz nerunājot par plašāku sabiedrību. 

Nauda ir viens no cilvēces atjautīgākajiem izgudrojumiem, jo atvieglo apmaiņu ar precēm un pakalpojumiem. Tas ir labi. Nauda ļauj apiet barjeras izraisītos ierobežojumus - tiešo preču un pakalpojumu apmaiņu. Piemēram, ja jūs dzīvojat ciematā, kur notiek tikai bartera darījumi, un veidojat mākslas darbus, bet vienīgais, kam tos iemainīt, ir kapracis, tad drīz vien būs jāmaina sava nodarbošanās vai jābrauc prom. Nauda rada iespēju specializācijai, kas ir civilizācijas pamatā. Tad kāpēc gan pastāv "naudas problēma"? Kādi ir šīs nepārtrauktās krāpšanas cēloņi? Kurš iegūst un kurš zaudē? Kāpēc mums nav stabilas naudas?

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurus parasti uzdod cilvēki, sākuši saprast esošajā naudas sistēmā apslēpto pārdales mehānismu efektivitāti, ir sekojošs: vai tie 10% cilvēku, kuri ar sistēmas palīdzību gūst peļņu, pieļaus jebkādas izmaiņas, kas varētu liegt iespēju gūt vieglus ienākumus uz pārējās sabiedrības rēķina?

No vēstures zināms: protams, ka nē, ja vien viņus nepiespiedīs tie, kuri par to maksā. Jaunā atbilde ir - protams, ka jā, ja vien sapratīs, ka sēž uz zara kokam, kurā iemetusies trupe, un ka pastāv daudz drošāki koki, kuri dzīvos un augs vēl ilgi. Pēdējais variants ir sociālās evolūcija, jeb miermīlīgais ceļš. Pirmais ir sociālās revolūcija, jeb sāpīgais ceļš! 

Miermīlīgais ceļš piedāvā bagātniekiem iespēju paturēt augļošanas ceļā gūtos ienākumus. Sāpīgais ceļš nenovēršami beigsies ar milzīgiem zaudējumiem.

Miermīlīgais ceļš nozīmē beigas ienākumiem no augļošanas un tā vietā stabilu naudu, zemākas cenas un, iespējams, zemākus nodokļus. Sāpīgais ceļš nozīmē augošu nedrošību, nestabilitāti, augstāku inflāciju, augstākas cenas un augstākus nodokļus.. Kāds ceļš mums-latviešiem ejams?

Laika gaitā uz mums svarīgiem jautājumiem tiks sniegtas atbildes, risinājumi - vivitasbloga lasītāj!

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina
  

Vai Latvijā ir ekonomiskā krīze?

Izaicinājums konservatīvai domāšanai un nosūbējošām teorijām. 

Kur ir izeja no apburtā loka? Valsts ekonomikas atdzīvināšanai ir pieejamas tikai četras receptes.

1.    Iepludināt ekomonikā naudu ar valsts pasūtījuma palīdzību.

2.    Orientēties uz eksporta produkcijas ražošanu.

3.    Aizstāt importa preces ar pašmāju ražojumiem.

4.    Dot uzņēmējiem un patērētājiem dotācijas, subsīdijas un nodokļu atlaides.

Vienīgā iespēja iziet no krīzes ir veicināt iekšzemes pieprasījumu vai izmantot eksporta iespējas uz valstīm, kurās ir pieprasījums!

Ekonomikas uzplaukuma gadi tiek doti tikai tāpēc, lai uzkrātu līdzekļus ekonomiskās recesijas pārdzīvošanai. Lācis, kurš nav uzkrājis pietiekamu tauku kārtu, var arī nepārziemot..

Ja svētki ir katru dienu, tad tā ir mīlestība. Ja krīze ir visu laiku, tā ir ikdiena.

Par krīzi varam uzskatīt gan ekonomikas recesiju, gan depresiju, gan ražošanas sašaurināšanos noteiktā nozarē. Krīze var aptvert noteiktu reģionu, valsti vai visu pasauli. To var izraisīt viena uzņēmuma bankrots, valdības nesekmīga darbība, spekulāciju izraisītas cenu svārstības, ekonomiskā optimisma kritiens.

   Ekonomiskā krīze ir kā “putnu” gripa vai “cūku” gripa. Izcēlusies vienā vietā, tā ātri aptver milzīgus reģionus. To ir grūti savaldīt, ar to ir grūti cīnīties, un vakcīnas visiem nelīdz.

Piemēram. Bankas “Baltija” maksātnespēja 1995.gadā Latvijā sašūpoja finanšu sistēmu un apturēja valsts attīstību uz vismaz trīs gadiem. Desmitiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu pazaudēja savus ieguldījumus bez cerībām tos atgūt.

   Vēl pagājušā gadsimtā ekonomiskās krīzes dēvēja par pārprodukcijas krīzēm. Par krīzes tuvošanos liecināja uzņēmumu pārdošanas apjomu kritums, cenu samazināšana un peļņas apmēru krišanās. Ekonomiskā uzplaukuma pieprasījums izprovicēja ražotājus uz investīcijām un ražošanas jaudu palielināšanu. Ražošanas apjomiem pieaugot, saasinājās konkurence un pazeminājās cenas, bet tirgus izjuta piesātinājumu un pieprasījums samazinājās. Cenu kritumu varēja pārdzīvot tikai vieksmīgākie uzņēmumi, bet pārējie bankrotēja, nenokārtojot finanšu saistības, atlaida darbiniekus un izputināja piegādātājus. Krīzes scenārijs atgādināja ķēdes reakciju, kur ekonomiskajā apritē iesaistītie subjekti ietekmē cits citu.

Piemēram. Nekustamā īpašuma tirgū latvijā 2008. gadā iezīmējās pārprodukcijas krīze. Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju jaudas un produkti ievērojami pārsniedza iedzīvotāju un uzņēmēju reālās vajadzības un maksātspējīgo pieprasījumu. 2009. gada vidū dzīvokļu cenas bija kritušās par 40%, kas bieži vien vairs nesedz investoru ieguldījumu apjomu, nemaz nerunājot par peļņu.

Ekonomiskā krīze var izraisīt arī resursu cenu svārstības: gan to pieaugums, gan kritums. Resursu iegāde veido uzņēmumu izmaksas, tās savukārt ietekmē cenas, bet cenas iedarbojas uz pieprasījumu un peļņu.

Piemēram. Ievērojams naftas produktu cenu pieaugums pasaulē 1973.-1974. gadā izraisīja ekonomisko krīzi, jo strauji pieauga izmaksas, samazinājās patēriņš un nemainījās patērētāju prasības. ASV autotirgotāji vairs nevarēja realizēt automašīnas ar lielu degvielas patēriņu, apkurē sāka izmontot alternatīvus kurināmā veidus, un degvielas tirgotāji izjuta nopietnu pieprasījuma kritumu. Tai pašā laikā sekojošais naftas produktu cenu kritums izraisīja krīzi nafas eksportētājvalstīs. Krievijas ekonomiskās problēmas 90-tajos lielā mērā bija sasitītas ar naftas un gāzes zemo cenu pasaules tirgos.

Pasaules ekonomika ir tik jūtīga, ka krīze vienā nozarē var izraisīt problēmas visā tautsaimniecībā kopumā.

Piemēram. Interneta tehnoloģiju nozares “burbuļa” pārplīšana 2000. gadā izraisīja ap 2000 lielu un vidēju nozares uzņēmumu bankrotu. Interneta tehnoloģiju nozares attīstības un iespēju pārvērtēšana noveda pie biržu indeksu krituma, investoru zaudējumiem un ekonomiskā optimisma mazināšanos.

Šodien kā galvenos ekonomiskās krīzes cēloņus gribētos minēt neprognozējamo pieprasījumu un spekulatīvi orientētu  investoru darbību.

Ekonomiskajām krīzēm nav cikliska rakstura. Cikliskums paredz noteiktu notikumu periodisku atkārtošanos. Krīze drīzāk atgādina vulkāna izvirdumu. Ekonomika neattīstās cikliski, bet lēcienveidīgi. Turklāt ekonomikas kritums varbūt lielāks par attīstības lēcienu.

Ekonomikā ir spēki, kas grib sašūpot laivu un iesmelt ūdeni, lai dārgāk pārdotu glābšanas vestes. Ekonomisko krīžu rezultāts nav ekonomikas stabilizācija vai produktivitātes pieaugums. Krīžu rezultāts ir ienākumu pārdale, to koncentrēšanās viena sabiedrības slāņa rokās. Tie, kas sēž kapitāla Noas šķirstā, lepni peld uz savu Eldorado. Tirgus ekonomikas funkcionēšana ir kapitāla (bagātības) vairošanas procesa garants un sargs. Kapitālisms kā nikns dobermanis sargā savus zelta teļus. 

Ekonomika un brīvais tirgus.

     Brīvībai ir ekskluzīva nozīme, valsts vara rada brīvības ierobežojumus, kas veicina uzņēmēju radošās aktivitātes samazināšanos. Šeit ir negatīvi ierobežojumi, ko vajadzētu minimizēt. Ir iespējami pozitīvi brīvības ierobežojumi, kas saistīti ar ienākumu pārdali, kas dod cilvēkiem iespēju apmierināt izglītības un medicīnas pamatvajadzības. Ieguldījumi izglītībā un veselības aizsardzībā, ko stimulē valdība, dod pozitīvus blakusefektus. Var jau teikt, ka privātā konkurence nodrošina labāku izglītības un medicīnas līmeni nekā valsts attiecīgās iestādes, tomēr tirgus mehānisms nav spējīgs ar šiem pakalpojumiem nodrošināt visus iedzīvotāju slāņus. Šeit tirgus cieš neveiksmi.

   Tirgu nedrīkst uzskatīt par haosu. Tirgus ir stihiski organizēta sistēma, un valsts galvenā funkcija ir rūpēties, lai tirgus stihiskās kārtības mehānisms būtu darba kārtībā.

   Brīva izvēle un personiskā brīvība ir ekonomikas attīstības priekšnoteikums un rezultāts. Brīvība var pārvērsties par spekulatīvu kategoriju, ja tā nebalstās uz privātīpašuma un demokrātijas pamatiem. Valsts varas spiediens uz brīvo tirgu ir galvenais ekonomikas lejupslīdes faktors. 

* Ludvigs Erhards (Ludwig Erhard) (1897-1977) - Rietumvācijas ekonomikas ministrs (1949-1963)

*Adams Smits (Smith) (1723-1790) - ekonomikas zinātnes pamatlicējs.

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina

Kāpēc Latvijas 20% iedzīvotāju nopelna 5x vairāk?

Nav nekā nosodāma, ja cilvēks grib labi nopelnīt! Bagātība, protams, ir labāka par nabadzību. Bagātība ir disciplinējošs faktors, turpretī nabadzība rada psiholoģisku un morālu diskomfortu un rada nopietnas problēmas.

     Labi nopelnīt nav grēks, tomēr pārmērīga alkatība rada negatīvas sociālās sekas. Realitātē pastāv lielas ienākumu atšķirības starp bagātām un nabadzīgām valstīm, gan arī starp atsevišķām iedzīvotāju grupām katrā valstī. Pasaules patērētāju eliti veido "zelta miljards" - tie ir nepilni 20% planētas iedzīvotāji, kuru patēriņa līmenis atbilst visaugstākajiem mūsdienu kritērijiem. 20% vislabāk nodrošināto pasaules iedzīvotāju patērē 80% patēriņa prešu, turpretī vairāk nekā miljardam planētas iedzīvotāju nav pieejams pat tīrs ūdens un apmierinoši sanitārie apstākļi. Arī Latvijā, pēc oficiālās statistikas datiem, 20% iedzīvotāju ar augstākiem ienākumiem saņem 5 x vairāk nekā 20% iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem. Ienākumu diferenciācija ir objektīvi neizbēgama un vēlama. Ir pamats uzskatam, ka pasaules "zelta miljards" ir cilvēces kvalificētākā, izglītotākā, saprātīgākā daļa, kuras augstos ienākumus var ekonomiski pamatot ar augsto darba un saprāta produktivitāti. Faktiski lielai daļa šo ienākumu veido ekonomiskā rente par savu talantu un stāvokli sabiedrībā. Arī saprātam un cilvēku izvēlei šeit ir nozīme. Piemēram: delikātā arābu pasaule. Tādas valstis kā Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti vai Saūda Arābija ir izvēlējušās miera ceļu un sasniegušas augstus dzīves standarta rādītājus, turpretī Irāka arī bez amerikāņiem un Huseina diez vai nodrošinās mieru starp naidīgajām reliģiskām konfesijām. Karojot bagātības neradīsies - kaut arī dabas bagātību ziņā Irāka ne ar ko neatpaliek no Arābu Emirātiem un varētu kļūt par vienu no bagātākajām pasaules valstīm.

     Lai arī kādi būtu objektīvie apstākļi, tomēr ignorēt iedzīvotāju ienākumu polarizācijas esamību un sociāli ekonomiskās sekas būtu visai vieglprātīgi. Nepieciešams atrast kompromisu starp bagātību un nabadzību. Vajadzētu izprast stāvokļa nopietnību, jo, neapvaldot pārmērīgu alkatību, sekas var būt pašiznīcinošas. Šeit ir nepieciešama mēra sajūta. Vispirms, ja cilvēki nespēs saprast, ka nebūtu visai labi apmierināt visas iegribas, īpaši nesaprātīgās, tad diez vai progresīvi nodokļi un citi administratīvi pasākumi dos gaidīto rezultātu. Pārmērīga alkatības un mantkārība aptumšo cilvēka saprātu. Patēriņa līdzsvara nodrošināšana ir atkarīga no katra indivīda. Alkatība un mantkārība nav tikai bagāto valstu problēma, nereti pasaules ekonomiski nabadzīgajās valstīs alkatība izpaužas visai primitīvās un izkropļotās formās. Bagāto valstu aristokrātu domāšanas veids atšķiras no jaunbagātnieku redzesloka attīstības valstī, multimiljonāru uzvedības normas atšķiras no ne tik bagāto uzvedības. Var jau teikt, ka filantropija ir tikai ārkārtīgi bagāto prerogatīva, viņi ir tik bagāti, ka var atļauties šo greznību. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no cilvēka un sabiedrības attīstības pakāpes, no katra cilvēka misijas izpratnes šajā pasaulē. Pasaules bagātākie cilvēki, protams, sevi neaizmirst , tomēr, uzzinot filantropijas izplatību un ievērojamos apjomus ASV, var rasties nesapratne. Nevajag idealizēt amerikāņu sabiedrību filantropijas dēļ. Varētu minēt daudz spilgtu piemēru amerikāņu izšķērdībai. Ideāla sabiedrības vai ideāla ekonomika reālajā dzīvē ir nesasniedzams mērķis. Vēlos pateikt, ka filantropija nav ne ekstravaganta, ne ekskluzīva, parādība cilvēku sabiedrībā. Tā ir normālas sabiedrības parādība, kas liecina par sabiedriskā kapitāla brieduma pakāpi.

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina
  

Kā aizsargāties pret negatīvām suģestijām

Ar vienu skatienu avīzē pietiek, lai katrs daudzmaz smalk­jūtīgs cilvēks izjustu bažas, bailes, bezcerību un izmisumu. Ja kāds šādām drūmām domām ļauj ņemt pār sevi virsroku, viņš apdraud savu dzīvotgribu. Tāpēc ir ārkārtīgi nomierinoši apzināties, ka pozitīva autosuģestija efektīvi aizsargā pret visām negatīvajām ietekmēm.

Ik pa laikam rūpīgi pārbaudiet, vai apkārtējā pasaule jūs ie­tekmē negatīvi un kā tas notiek. Jūs nekādā ziņā neesat neaiz­sargāts, pakļauts heterosuģestijas postošajam spēkam. Kā bērni un pusaudži mēs jau esam pietiekami cietuši. Atcerieties tās nelabvē­līgās piezīmes, kuras jums izteikuši jūsu ģimenes locekļi, draugi, radinieki, skolotāji un darba kolēģi. Ja tās kritiski novērtēsiet, izrādīsies, ka daudzas no tām bijušas nepareizas, izteiktas vienīgi ar nolūku jūs iebiedēt vai apspiest.

Heterosuģestija tiek lietota katrā ģimenē, katrā darba kolektīvā un apvienībā. Jūs pārliecināsieties, ka bieži vien tā kalpo vienam vienīgam mērķim — vadīt jūsu domāšanu, jūtas un rīcību citiem vēlamā virzienā.

Vienīgi jums ir vara pār savām domām un jūtām. Nekad neaizmirstiet: vienīgi jūs varat pieņemt lēmumu! Izvēlieties būt paši savas dzīves veidotāji! Viss sākas no domām..

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina

Mana un Tava - zemapziņa

Vienīgi jums ir vara pār savām domām un jūtām. Nekad neaizmirstiet: vienīgi jūs varat pieņemt lēmumu! Tātad — izvēlieties dzīvi! Izvēlieties mīlestību! Izvēlieties veselību!

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina

Atziņas, kurās ir vērts ieklausīties.

Šīs atziņas publiskojusi 90-gadīgā Regīna Breta Klīvlendā, Ohaijo. Tās pirmo reizi viņa uzrakstīja savā 45 gadu jubilejā, atzīmējot to, kādu „dzīves mācību” (atziņas) viņai devusi dzīve:

1.    Dzīve nav taisnīga, bet tomēr laba.

2.    Ja šaubies, pasper vēl solīti uz priekšu.

3.    Dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu naidam.

4.    Darbs nerūpēsies par tevi, kad Tu slimosi. To darīs Tavi radi un draugi. Sargi šis attiecības!

5.    Katru mēnesi apmaksā savus parādus.

6.    Ne vienmēr jāvinnē katrā strīdā. Piekrīti vai nepiekrīti.

7.    Paraudi kopā ar kādu. Tas dziedē labāk, nekā asaras vienatnē.

8.    Ir pieļaujams dusmoties uz Dievu, viņš to sapratīs.

9.    Krāj pensijai no pirmās algas.

10.Kad lieta nonāk līdz šokolādei, pretoties ir bezcerīgi.

11.Izlīgsti ar savu pagātni, lai tā nesabojātu Tavu tagadni.

12.Drīkst sev atļaut raudāt savu bērnu klātbūtnē.

13.Nesalīdzini savu dzīvi ar citu dzīvēm. Tev nav priekšstata, kādi ir viņu pārbaudījumi.

14.Ja attiecībām ir jābūt slepenām, Tev tajās nav jāiesaistās.

15.Viss var mainīties vienā acumirklī. Bet nesatraucies Dievs acis nepiever ne uz mirkli.

16.Dziļi ieelpo, tas apskaidro domas.

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina