Vai Latvijā ir ekonomiskā krīze?
Izaicinājums konservatīvai domāšanai un nosūbējošām teorijām.
Kur ir izeja no apburtā loka? Valsts ekonomikas atdzīvināšanai ir pieejamas tikai četras receptes.
1. Iepludināt ekomonikā naudu ar valsts pasūtījuma palīdzību.
2. Orientēties uz eksporta produkcijas ražošanu.
3. Aizstāt importa preces ar pašmāju
ražojumiem.
4. Dot uzņēmējiem un patērētājiem dotācijas, subsīdijas un nodokļu atlaides.
Vienīgā iespēja iziet no krīzes ir veicināt iekšzemes
pieprasījumu vai izmantot eksporta iespējas uz valstīm, kurās ir pieprasījums!
Ekonomikas
uzplaukuma gadi tiek doti tikai tāpēc, lai uzkrātu līdzekļus ekonomiskās
recesijas pārdzīvošanai. Lācis, kurš nav uzkrājis pietiekamu tauku kārtu, var
arī nepārziemot..
Ja svētki ir katru dienu, tad tā ir mīlestība. Ja krīze ir visu laiku, tā ir ikdiena.
Par krīzi varam uzskatīt gan ekonomikas
recesiju, gan depresiju, gan ražošanas sašaurināšanos noteiktā nozarē. Krīze
var aptvert noteiktu reģionu, valsti vai visu pasauli. To var izraisīt viena
uzņēmuma bankrots, valdības nesekmīga darbība, spekulāciju izraisītas cenu
svārstības, ekonomiskā optimisma kritiens.
Ekonomiskā
krīze ir kā “putnu” gripa vai “cūku” gripa. Izcēlusies vienā vietā, tā ātri
aptver milzīgus reģionus. To ir grūti savaldīt, ar to ir grūti cīnīties, un
vakcīnas visiem nelīdz.
Piemēram. Bankas “Baltija” maksātnespēja
1995.gadā Latvijā sašūpoja finanšu sistēmu un apturēja valsts attīstību uz
vismaz trīs gadiem. Desmitiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu pazaudēja savus
ieguldījumus bez cerībām tos atgūt.
Vēl
pagājušā gadsimtā ekonomiskās krīzes dēvēja par pārprodukcijas krīzēm. Par
krīzes tuvošanos liecināja uzņēmumu pārdošanas apjomu kritums, cenu
samazināšana un peļņas apmēru krišanās. Ekonomiskā uzplaukuma pieprasījums
izprovicēja ražotājus uz investīcijām un ražošanas jaudu palielināšanu.
Ražošanas apjomiem pieaugot, saasinājās konkurence un pazeminājās cenas, bet
tirgus izjuta piesātinājumu un pieprasījums samazinājās. Cenu kritumu varēja
pārdzīvot tikai vieksmīgākie uzņēmumi, bet pārējie bankrotēja, nenokārtojot
finanšu saistības, atlaida darbiniekus un izputināja piegādātājus. Krīzes
scenārijs atgādināja ķēdes reakciju, kur ekonomiskajā apritē iesaistītie
subjekti ietekmē cits citu.
Piemēram.
Nekustamā
īpašuma tirgū latvijā 2008. gadā iezīmējās pārprodukcijas krīze. Nekustamā
īpašuma projektu attīstītāju jaudas un produkti ievērojami pārsniedza iedzīvotāju
un uzņēmēju reālās vajadzības un maksātspējīgo pieprasījumu. 2009. gada vidū
dzīvokļu cenas bija kritušās par 40%, kas bieži vien vairs nesedz
investoru ieguldījumu apjomu, nemaz nerunājot par peļņu.
Ekonomiskā krīze var izraisīt arī resursu cenu
svārstības: gan to pieaugums, gan kritums. Resursu iegāde veido uzņēmumu
izmaksas, tās savukārt ietekmē cenas, bet cenas iedarbojas uz pieprasījumu un
peļņu.
Piemēram.
Ievērojams
naftas produktu cenu pieaugums pasaulē 1973.-1974. gadā izraisīja ekonomisko
krīzi, jo strauji pieauga izmaksas, samazinājās patēriņš un
nemainījās patērētāju prasības. ASV autotirgotāji vairs nevarēja realizēt
automašīnas ar lielu degvielas patēriņu, apkurē sāka izmontot alternatīvus
kurināmā veidus, un degvielas tirgotāji izjuta nopietnu pieprasījuma kritumu.
Tai pašā laikā sekojošais naftas produktu cenu kritums izraisīja krīzi nafas
eksportētājvalstīs. Krievijas ekonomiskās problēmas 90-tajos lielā mērā bija sasitītas
ar naftas un gāzes zemo cenu pasaules tirgos.
Pasaules ekonomika ir tik jūtīga, ka krīze
vienā nozarē var izraisīt problēmas visā tautsaimniecībā kopumā.
Piemēram. Interneta tehnoloģiju nozares
“burbuļa” pārplīšana 2000. gadā izraisīja ap 2000 lielu un vidēju nozares
uzņēmumu bankrotu. Interneta tehnoloģiju nozares attīstības un
iespēju pārvērtēšana noveda pie biržu indeksu krituma, investoru zaudējumiem un
ekonomiskā optimisma mazināšanos.
Šodien kā galvenos
ekonomiskās krīzes cēloņus gribētos minēt neprognozējamo
pieprasījumu un spekulatīvi
orientētu investoru darbību.
Ekonomiskajām krīzēm nav cikliska rakstura.
Cikliskums paredz noteiktu notikumu periodisku atkārtošanos. Krīze drīzāk
atgādina vulkāna izvirdumu. Ekonomika neattīstās cikliski, bet lēcienveidīgi.
Turklāt ekonomikas kritums varbūt lielāks par attīstības lēcienu.
Ekonomikā ir spēki, kas grib sašūpot laivu un
iesmelt ūdeni, lai dārgāk pārdotu glābšanas vestes. Ekonomisko krīžu rezultāts
nav ekonomikas stabilizācija vai produktivitātes pieaugums. Krīžu rezultāts ir
ienākumu pārdale, to koncentrēšanās viena sabiedrības slāņa rokās. Tie, kas sēž
kapitāla Noas šķirstā, lepni peld uz savu Eldorado. Tirgus ekonomikas
funkcionēšana ir kapitāla (bagātības) vairošanas procesa garants un sargs.
Kapitālisms kā nikns dobermanis sargā savus zelta teļus.