Patērētāju Tirgus uzvedība

              Patērētāji ir pretrunu plosīti cilvēki, kurus tiranizē pieaugošās vajadzības un ierobežotās iespējas tās apmierināt. Vajadzības ir kā pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu saraksts - pirmajiem ir lielākas cerības tikt ievēlētiem, tomēr nekad nevar zināt, kuri kļūs par deputātiem. Dažas vajadzības tiek apmierinātas, dažas gaida savu kārtu, citas kļūst neaktuālas, bet citas tiek noliktas vēlmju tālākajā plauktiņā.

         Piemēram. Ledusskapja, veļasmašīnas vai mobilā telefona bojājumi momentā var kļūt par vajadzību prioritāti un pārējos hipotētiskos izdevumus atvirzīt otrajā plānā. Kurš gan grib dzert “Martini” bez ledus, staigāt sagumzīts, netīrīgs un sazināties ar Latvijas Pasta palīdzību?

Vērtīgāka ir tā prece, kura apmierina manas aktualizētās vajadzības. Ja esmu izsalcis, pārtikas precēm manās acīs ir krietni lielāka vērtība nekā "nulles" tarifa mobilā telefona pieslēgumam.

         Ja uzņēmums ir atkarīgs no patērētāju vēlmēm un tam nav monopola stāvokļa tirgū, tad pieprasījuma veidošanos ir jāstimulē un jāietekmē. Uzņēmuma rīcībā ir plašs pieprasījuma veidošanas ieroču arsenāls:

•   zīmola atpazīstamības veidošana un vērtības celšana;

•   produkta kvalitātes paaugstināšana;

•   produkta pašizmaksas un cenas samazināšana;

•   produkta virzīšanas metode;

•   jaunu sadales kanālu apgūšana;

•   iepakojuma un servisa pilnveide, utt.

         Neapmierināts klients ir pārdevēja bagātība! Tā ir iespēja saņemt objektīvu vai subjektīvu informāciju par produkta trūkumiem. Mērķtiecīgs darbs ar neapmierinātu klientu, var pārvērst defektu efektā, un viņš kļūs par lojālu patērētāju!

         Dialogs ar patērētāju ir īpaši svarīgs. Kāpēc?

•   Patērētājam pašam ir grūti noteikt vajadzību apmierināšanas - pieprasījuma prioritātes.

•   Patērētāji bieži vien pieņem neracionālus, emocionālus pirkuma lēmumus.

•   Patērētāji nemitīgi atrodas mārketinga pasākumu spiediena ietekmē.

•   Patērētāju pieprasīju ietekmē iepirkšanās un patēriņa tradīcijas.

•   Patērētāji nesaka taisnību, slēpj savas domas un emocijas.

      Ja mēs, patērētāji, spētu stāvēt pāri iekārei, vājībām, masu psihozei, uzspiestām vērtībām vai pseidomodei, kā gan tad mainītos pieprasījums! Cik daudz “štruntu” nonāktu nelikvīdos noliktavas krājumos, cik daudz resursu atbrīvotos patiesi nozīmīgu produktu iegādei!

• Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina

Nav komentāru

Komentēt