Ekonomika un brīvais tirgus.
Brīvībai ir ekskluzīva nozīme, valsts vara rada brīvības ierobežojumus, kas veicina uzņēmēju radošās aktivitātes samazināšanos. Šeit ir negatīvi ierobežojumi, ko vajadzētu minimizēt. Ir iespējami pozitīvi brīvības ierobežojumi, kas saistīti ar ienākumu pārdali, kas dod cilvēkiem iespēju apmierināt izglītības un medicīnas pamatvajadzības. Ieguldījumi izglītībā un veselības aizsardzībā, ko stimulē valdība, dod pozitīvus blakusefektus. Var jau teikt, ka privātā konkurence nodrošina labāku izglītības un medicīnas līmeni nekā valsts attiecīgās iestādes, tomēr tirgus mehānisms nav spējīgs ar šiem pakalpojumiem nodrošināt visus iedzīvotāju slāņus. Šeit tirgus cieš neveiksmi.
Tirgu nedrīkst uzskatīt par haosu. Tirgus ir stihiski organizēta sistēma, un valsts galvenā funkcija ir rūpēties, lai tirgus stihiskās kārtības mehānisms būtu darba kārtībā.
Brīva izvēle un personiskā brīvība ir ekonomikas attīstības priekšnoteikums un rezultāts. Brīvība var pārvērsties par spekulatīvu kategoriju, ja tā nebalstās uz privātīpašuma un demokrātijas pamatiem. Valsts varas spiediens uz brīvo tirgu ir galvenais ekonomikas lejupslīdes faktors.
* Ludvigs Erhards (Ludwig Erhard) (1897-1977) - Rietumvācijas ekonomikas ministrs (1949-1963)
*Adams Smits (Smith) (1723-1790) - ekonomikas zinātnes pamatlicējs.
- Pārpublicēšanas gadījumā atsaukšanās uz autoru ir obligāta. © Vivita Viksnina